Camptosaurus
| iCamptosaurus | ||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
|
||||||||||||||||||
|
Edadeadöl (fösil)
|
||||||||||||||||||
| Dadiläd nolavik | ||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||
|
C. dispar (Marsh, 1879) (bid patedik) C. depressus Gilmore, 1909 C. hoggi (Owen, 1874) C. prestwichii (Hulke, 1880) |
Elaf Camptosaurus äbinon el genus dinosauras honedilabik ä planifidöl dona-Yurata. Nem at sinifon: lasär blegik, bi, ven ästanon su futs fol, koap onik äbinon bo blegik (in Vöna-Grikänapük, kamptos = blegik, e sauros = lasär).
Ninäd |
Tüv e bids [redakön]
Elaf Camptosaurus päbepenon balidnaedo fa Othniel Charles Marsh ün 1879. Nem votik, kel pämobon pro el genus at, äbinon Camptonotus, siämü bäk blegik.
Fösils dinosauras at petuvons gretadilo in Nolüda-Merop; bomem labü nem Camptosaurus prestwichii ye pätüvon in Chawely Brick Pits, Cummor Hurst, in Oxfordshire, Linglän. Fösil at pätuvon, ven träm pävabükon ini lubelaflan, e päbepenon ün 1880 fa hiel Hulke as Iguanodon prestwichii, poso päpladon ini el genus nulik, Cumnoria, poso dönu ini el genus Iguanodon, e fino ini Camptosaurus (fa Lyedekker ün 1889).[1]
Vönalifav [redakön]
Els Camptosauria daülik gretikün älabons lunoti metas 7. Älabons koapis vetik, ab äkanons golön su futs fol, ed i su futs tel, ven ävilons.
El genus at binon ba röletaf büogolafa dinosauras grupas Iguanodontidae e Hadrosauridae. Luveratiko äfidon planis smalik me honed papagafomik oka.
Literat [redakön]
- ↑ Benton, M. J., e P. S. Spenser. 1995. Fossil Reptiles of Great Britain. Chapman & Hall. ISBN 0-412-62040-5.
Yüms plödik [redakön]
- Elafs Iguanodontia, se bevüresodatopäd: Thescelosaurus!